Viss sākās ar rakstīšanu...

  • 1984.g.: ieraugot fotogrāfiju ar gleznotāju laukos, es sāku rakstīt prozas darbu par zemi, kura man bija pilnīgi nezināma. Darba nosaukums: Le couvercle (Vāks).
  • 1987.g. : es sāku rakstīt garu dzejoli prozā, sākot ar vārdu "Courlande" – zemi, kuru es nevarēju atrast nevienā atlantā. Vai tā būtu leğendu zeme, kā, piemēram, Arkādija ? Mans dzejolis stāsta par zemi, kura "pazuda no kartes" un "kaut kad atgiezīsies kartē". Mans vīrs man tad parādīja Kurzemi vēstures atlantā.
  • 1989.g.: šis prozas dzejolis, kurš vēl aizvien bija manuskripts, saņēma Šarla Plisnjē (Charles Plisnier) prēmiju. Dažus mēnešus vēlāk Eiropas karte pārplīsa atkal – pareizāk sakot, Eiropa acīm redzami apvienojās. Pirmās valstis, kuras atbrīvojās, bija Baltu zemes. Es mēğināju saprast, ko mana grāmata gribēja teikt.
  • 1997.g.: Répéter sa mort (Savu nāvi atkārtot/mēğināt) izdeva Briselē decembrī, bet grāmatnīcās tā parādījās tikai
  • 1998. g.: Lieldienās.
  • 1998.g. septembrī Ljēžas "Dzejas Biennālēs", es nejauši sastapos ar Latvijas vēstnieku Beneluksā. Es dzirdēju viņu runājam latviski ar ielūgto latviešu dzejnieci. Dzirdētā valoda mani tūlīt pievilka un apbūra. Vēstnieks bija pirmais man zināmais kurzemnieks, un es viņam uzdāvināju savu grāmatu, kuru viņš aizsūtīja Leonam Briedim ar lūgumu atdzejot to latviešu valodā. Vēstnieks ierosināja sarīkot Okupācijas muzeja izstādiLjēžas Universitātē . Vēstniecībā es pirmo reizi redzēju grāmatas ar dainām, par kurām es pirms tam nekad nebiju dzirdējusi. Lasot dokumentus par izstādi, es vēl labāk sapratu, par ko vēsta mana grāmata.
  • 1998.g. oktobrī iznāca manis sastādīta austriešu dzejas antoloğija un es nodomāju, ka būtu labi, ja tiktu izdota arī latviešu dzejas antoloğija.
  • 1999.g. janvārī: Okupācijas muzeja izstādi atklāja Viņa Ekselence vēstnieks Imants Lieğis franču valodā un profesors Paulis Lazda no Savienotajām Valstīm latviešu valodā. Fragmentus no savas grāmatas es lasīju Pētera Vaska "Balsu" pavadījumā – komponists pats ir teicis, ka viņa mūzika "dzied latviski". Dzintra Bungs, kura iepazīstināja ar izstādi, divas nedēļaspavadīja mūsu mājās, un mēs kļuvām draudzenes. Viņa man izskaidroja, kā locīt latviešu darbības vārdus. Vēstnieks man uzdāvināja latviešu-franču vārdnīcu un Latvijas karti.
  • 1999.g. pavasarī: uzzinot, ka starp Ljēžas un Latvijas universitātēm vēl nav Socrates-Erasmus apmaiņas programmas, es sāku ievākt informāciju par to mūsu universitātē.
  • 1999.g. pirmajā jūlijā, mēs ar vēstnieku sagatavojām trīs stundu garu radiopārraidi par latviešu kultūru: mūziku, valodu, tautas tradīcijām un paražām.
  • 1999.g. septembrī es biju ielūgta uz Dzejas dienām Rīgā, un vēstnieks, kam negaidīti arī bija tikšanās Rīgā, ieradās ar mani Latvijas Rakstnieku Savienībā. Tur Valdis Rūmnieks mani iepazīstināja ar profesoru Viesturu Vecgrāvi, kurš man apsolīja palīdzēt izvēlēties dzejniekus latviešu dzejas antoloğijai. Es satikos ar profesoru Andreju Bankavu, un mēs kopā izveidojām Socrates-Erasmus apmaiņas programmu starp Ljēžas un Latvijas universitātēm.
  • 1999.g. septembra beigās es uzturējos vienu nedēļu Bretaņas Breā salā (Bréhat) (tā bija Luisa Gijoma (Louis Guillaume) balva par dzeju prozā (Parīze) par manu grāmatu Répéter sa mort („Savu nāvi atkārtot/mēğināt”). Breā es visu laiku rakstīju par piedzīvojumiem Rīgā un Kurzemē (kuras es tikko pirmo reizi biju redzējusi) – un tā tika pabeigts prozas darbs, kuru es biju sākusi rakstīt 1984.gadā. Le couvercle („Vāks”) kļuva par Passé la Haine et d'autres fleuves.
  • 1999.g. rudenī Briseles vēstniecībā, Viņa Ekselence Imants Lieğis mani iepazīstināja ar prezidenti Vairu Vīķes-Freibergas kundzi – kuras interesanto rakstu par dainām es tajā laikā biju izlasījusi. Mēs parunājām par atdzejojuma neiespējamību. Man tas bija liels gods un prieks.
  • 2000.g. janvārī es ar tulkotāju Intu Geili četras dienas strādāju San-Nazēra (Saint-Nazaire) literāro tulkotāju koledžā Francijā pie manas latviešu dzejas antoloğijas.
  • 2000.g. septembrī es lasīju lekcijas Latvijas Universitātē par Beļğijas mūsdienu dzeju franču valodā. Mēs ar studentiem lasījām La Cendre; tas mums deva iespēju runāt par Beļğijas mūsdienu vēsturi.
  • 2000.g. februārī Baiba Bankava trīs mēnešusstudēja Ljēžas Universitātē kā "Erasmus programmas studente".
  • 2000.g. martā profesors Andrejs Bankavs pasniedza Ljēžas Universitātes studentiem lekcijas par leksikogrāfiju un leksikoloğiju.
  • 2000.g. decembrī Inta Geile nepilnu nedēļu uzturējās mūsu mājās, un mēs atkal strādājām pie manas latviešu dzejas antoloğijas.
  • 2001.g. Lieldienās: es strādāju ar Dagniju Dreiku Senefa literāru tulkotāju koledžā (Seneffe, Belğijā) pie Tālīna strūklaka un Pļavās kailām kājām. (sk. zemāk)
  • 2001. g. vasarā Ljēžā iznāca Passé la Haine et d'autres fleuves (izdevniecība Le Fram.). Vairāki lasītāji man sacīja: lasot jūsu grāmatu rodas liela vēlēšanās apskatīt Rīgu un Latviju!
  • 2001.g. septembrī es pārstāvēju frankofono Beļğiju Siguldā Eiropas dzejas apaļajā galdā. Dzejas dienās es savu dzeju lasīju Daugavpilī. Rīgā es mācīju Latvijas Universitātē par grūtībām dzejas tulkošanā. -2002.g. pavasarī Iluta Bērziņa no Ogres, bija četrus mēnešus "Socrates Erasmus programmas studente" Ljēžas Universitātē.
  • 2002.g. iznāca Pļavās kailām kājām / Pieds nus dans l'herbe, laviešu dzejas antoloģija ar Rozes-Marijas Fransuā atdzejojumiem, Ed. L'arbre à paroles, Amay 2002. editions@maisondelapoesie.be
  • 2002.g. jūlijā, kad ministru prezidents Ervē Askēns (Hervé Hasquin) ieradās Latvijā, lai parakstītu līgumu, viņš mani paņēma līdz kā "eksperti". Viņš apsolīja sponsorēt latviešu dzejas antoloğijas publicēšanu . Šo grāmatu viņš uzdāvināja ministru prezidentam Andrim Bērziņam, Latvijas Universitātes rektoram un pat Vīķes-Freibergas kundzei.
  • 2002.g. iznāca Tālīna strūklaka, manas dzejas bilingvāls krājums ar Dagnijas Dreikas atdzejojumiem (Nordik Tapals). (cf. cf. šajā māju lapā: « français », publications, livres de poésie : De source lointaine )
  • 2002.g. septembrī es piekto reizi ierados Rīgā:
    • kā pasniedzēja universitātē: manu lekciju tēma šajā reizē bija: kā lasīt literāru tekstu, ko jautāt sev, kā gatavot darbu atdzejošanai;
    • kā dzejniece pie Raiņa pieminekļa ar saviem dzejoļiem no Tālīna strūklaka;
    • kā "atdzejotāja" Latvijas Rakstnieku Savienībā ar Pļavās kailām kājām;
    • kā skolniece es trešo reizi mācījos latviešu valodu ar Guntaru Jaudzemu, kuru man rekomendēja Aija Priedīte un kurš patiešām ir brīnišķīgs pasniedzējs;
    • kā "aktrise": Inese Pētersone mani un Dagniju Dreiku uzaicināja Reiterna namā lasīt dzejoļus franču valodā un to atdzejojumus latviešu valodā... (tas bija pārsteigums ar mūziku!).
  • 2002.g. novembrī Iluta Bērziņa nepilnu nedēļu uzturējās mūsu mājās un mēs strādājām pie tulkojuma sagatavošanas darba, jo Dagnija Dreika atdzejos Passé la Haine et d'autres fleuves;
  • 2002.g. decembrī pie šīs grāmatas es ar Dagniju Dreiku strādājām Senefas literāro tulkotāju koledžā.
  • 2003.g. 29. janvārī Lježā (Maison Renaissance de la Société d'Emulation): dzejas priekšlasījums-izrāde ar latviešu mūziku: Pieds nus dans l'herbe - Pļavās kailām kājām.
  • 2003.g. 6. martā Briselē (Théâtre-Poème): dzejas izrāde ar latviešu mūziku: Pieds nus dans l'herbe - Pļavās kailām kājām.
  • 2003.g. 26. maijā Parīzē (Librairie Wallonie-Bruxelles): antoloğijas prezentācijā.
  • 2003.g. 27. maijā Parīzē (Latvijas vēstniecībā): dzejas izrāde ar latviešu mūziku: Pieds nus dans l'herbe - Pļavās kailām kājām.
  • 2003.g. 21. jūnijā Lježā (Cointe): dzejas izrāde ar latviešu mūziku: Pieds nus dans l'herbe - Pļavās kailām kājām.
  • 2003.g. 28. jūnijā Amay (Beļğijā): dzejas izrāde ar latviešu mūziku: Pieds nus dans l'herbe - Pļavās kailām kājām.
  • 2003.g. 10. jūlijā Verviers (Beļğijā): dzejas izrāde ar latviešu mūziku: Pieds nus dans l'herbe - Pļavās kailām kājām.
  • 2003.g. 27. sept. RMF kļuva par Latvijas Universitātes goda biedri.
  • 2003.g. 3-6 dec. RMF piedalījās Tulkotāju seminārā Latviešu Rakstnieku Savienībā.
  • 2003.g. 9 dec. dzejas izrāde ar latviešu mūziku: Pieds nus dans l'herbe - Pļavās kailām kājām Reiterna namā, Rīgā.
  • 2004.g. 14. maj. Namirā (Beļğijā) dzejas izrāde ar latviešu mūziku: Pieds nus dans l'herbe - Pļavās kailām kājām.
  • 2004.g. 28. maj. Neprē (Beļğijā) Latvieši runā par Eiropu ar: Rose-Marie François, Margitu Gailītis un Māru Zālīti.
  • 2004.g. 29. maj. Lježā (Beļğijā) Poésie, connais pas? savus dzejoļus trijās valodās lasīja Rose-Marie François, Margita Gailīte un Māra Zālīte.
  • 2004.g. septembrī Rīgā Latvijas Universitātes 85. svētki. Seminārs vācu valodā par latviešu dzejas atdzejošanu: Der Vermittler: Engel oder Teufel?
  • 2004.g. 20. oktobrī Rīgā, Latvijas Nacionālajā Teātrī (mazajā zālē): dzejas izrāde ar latviešu mūziku: Pieds nus dans l'herbe - Pļavās kailām kājām.
  • 2004.g. decembr. 13 latviešu dzejnieces un dzejnieki, franču valodā atdzejojusi un ievadu sarakstījusi Roze-Marija Fransuā: Treize poètes lettons d'aujourd'hui, présentation et traduction par RMF, in : « Le Journal des Poètes », 1/2005, Maison Internationale de la Poésie, Bruxelles 2005.
  • 2005. g. janv. Auseklis, Gaismas pils franču valodā atdzejojusi Roze-Marija Fransuā: Le palais de lumière, du poète Auseklis, hymne traduit du letton par RMF, in : « Le Journal des Poètes », 1/2005.
  • 2005. g. Emigrācijas, RMF 12 dzejoļi, atdzejojusi Dagnija Dreika in : Dievzirdziņi, velna zirgi, SIA « Skarabejs », Rīga 2005.
  • 2005. g. aprilī, Talma NIEDRA, Kurzemes Roze-Marija Fransuā, in : Misterīja # 4, saruna ar Dagniju Dreiku par atzejošnās darbu, Rīga 2005.
  • 2005. g. sept. Bezceļa avoti. Kurzemes Princis. Autores priekšvārds par divām grāmatām. Atdzejoja Dagnija Dreika ar autori. Tapals, Rīga 2005.
  • 2006. g. jūnijā Ventspilī. Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas atklāšana.
  • 2006. g. septembrī Ventspilī. Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā sadarbībā ar Astru Skrābani atdzejoju Māras Zālītes dzeju no grāmatas (Atēna 2003.)
  • 2007. g. 21.jūnijā. Ventspilī. Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā, sadarbībā ar Astru Skrābani, jaunas grāmatas prezentācija: De sel et de Feu. Ir sāls ir uguns, Apgāds Daugava, Rīga 2006.
  • 2007. g. 29.jūnijā. Rīgā. Latviešu biedribas namā, sadarbībā ar Dagniju Dreiku un Astru Skrābani, jaunas grāmatas prezentācija: De sel et de Feu. Ir sāls ir uguns, Apgāds Daugava, Rīga 2006.
  • 2007. g. 1.jūlijā Rīgā. Centre français. L’oeuvre au Nord. (par mūsdienu Latviešu dzeju). Colloque international organisé par la Société François Mauriac.
  • 2007. g. Andrejs EGLĪTIS, Dievs, Tava zeme deg. Valters un Rapa, Rīga, 2007. (Atdzejotāja Roze-Marija Fransuā un Astra Skrābane)
  • 2008. g. jūlijā. Dagnijas DREIKAS Atainojumi / Miroitements Rozes Marijas FRANSUA tulkojums franču valodā; Spiegelungen Ridigera FISERAtulkojums vācu valodā, Verlag Im Wald Edition En Forêt, Rimbach 2008.
  • 2008. g. Gundars IGNATS, Pēdējais lietus / La dernière pluie, in : Espaces, Fictions européennes. Littérature et création, Observatoire de l'Espace, CNES 2008, p. 345-356. (Tulkotāja Roze-Marija Fransuā un Astra Skrābane)
  • 2008. g. Liāna LANGA, De l'essence des droits, in : La constitution européenne en vers. Cahier Passa Porta, p. 37, Bruxelles 2008. (Atdzejotāja Roze-Marija Fransuā un Astra Skrābane)
  • 2008. g. Jānis AKURATERS, Kalpa zēna vasara. (Tulkotāja Roze-Marija Fransuā un Astra Skrābane)
  • 2009. g. Māra ZĀLĪTE, Le vent cherche son repaire. (Atdzejotāja Roze-Marija Fransuā un Astra Skrābane) un Roze-Marija FRANSUĀ, Petite suite pour un départ, in: « Pleine Marge » Paris, 2009.)
  • 2009. g. Astra SKRĀBANE, La Lettonie de Rose-Marie François, communication au colloque « Rose-Marie François. Au péril de la traduction », organisé par Christine Pagnoulle. Université de Liège, 30-31 octobre 2009.
  • 2010. g. Roze-Marija FRANSUĀ, "Poésie en triangle (Dzejas trijsturis), atzejojot latviesu dzeju", in: "Sur le fil", traducteurs et éthique, éthique du traducteur, edit. Christine Pagnoulle, Université de Liège.
  • 2010.g. april., Rose-Marie François, "Pourquoi la Lettonie?" conférence à l'Université de Nice, invitée par le Prof. P.Quillet.
  • 2010.g. okt., Rose-Marie François, "La Lettonie et ses poètes", Maison de la Poésie de Namur, La Fureur de lire.
  • 2011. g. Šupoles pelnos, Pēc "La Cendre", tulkoja Astra Skrābane, atdzejoja Dagnija Dreika, apgāds Daugava, Riga 2011. Autobiogrāfisks veltījums. Īsprozas par gadiem 1940-1945.
  • 2011. g. mart. 25. Rose-Marie François, "La poésie comme survie, un aspect de la culture lettone", communication au colloque du Centre Interdisciplinaire de Recherches Centre-Européennes de l'Université de Paris-Sorbonne (Paris IV).
  • 2011. g. maj. 25. Rose-Marie François et Astra Skrabane, "Riga, Pieds nus dans l'herbe", Bibilothèque des Riches Claires, Bruxelles.
  • 2011. g. sept. Rose-Marie François, Pēteris BRŪVERIS (1957-2011), Le Journal des Poètes Num. 3/2011, Bruxelles.
  • 2011.g. okt. Arrêt sur l’image Aizķeršanās pie attēla. Message du Sud au Nord Ziņa no dienvidiem uz ziemeļiem. Ar atdzejojumu no Dagnijas DREIKAs. IN : sirds ir juras vārti. Apgāds Mansards, Rīga 2011.
  • 2011. g. aprilī .: Ventspilī, Rīgā.
  • 2012. g. sept. .: izrādes Ventspilī, Ljepājā, Rīgā.
  • 2013. g. : Pirmdien, 18. martā plkst. 14.30-16.00. Eduarda Smiļģa Teātra muzejs, E. Smiļģa ielā 37/39 RĪGĀ (Pārgaugava, Āgenskalns) Roze-Marija Fransuā, beļģu dzejniece un atdzejotāja. Izrāde franču valodā „Pļavās kailām kājām”: latviešu dziesmas, dzeja un mūsdienu mūzika.
  • 2013. g. : in Le Journal des Poètes, Imants Ziedonis, ar fotografiju no RMF.
  • 2014. g. : Sestdien, 8. martā plkst. 19 Institut français, Fö utca, à 1011 Budapest (Hongrie) Roze-Marija Fransuā, beļģu dzejniece un atdzejotāja. Izrāde franču valodā „Pļavās kailām kājām”: latviešu dziesmas, dzeja un mūsdienu mūzika.
  • 2015.g. 8. majiā, plkst. 17 Lježā, Théâtre Royal Universitaire de Liège, Pļavās kailām kājām, franču valodā, ar latviešu dziesmām un mūzikām. Rozemarij Fransuā viena uz skatuves.


Rose-Marie François © 2017